Ja uzstādīts sūknis, kura ražīgums lielāks nekā dziļurbuma debits (jeb dziļurbuma ražīgums), tad nepieciešams veikt sistēmas kalibrēšanu - pasākumu, kas neļauj sūknim ņemt no urbuma vairāk ūdeni, nekā urbumam pietek klāt. Kalibrēšanas pasākumi var būt dažādi: pielietojot par vienu pakāpi mazāka diametra cauruli; pielietojot frekvenču pārveidotāju; pielietojot aizbīdni. Visvienkāršākais paņēmiens ir ievietot spiedvadā aiz sūkņa aizbīdni (lodveida krāns šeit nederēs, jo paredzēts plūsmas regulēšanai, tam ir tikai divi stāvokļi - aizvērts un atvērts). Griežot aizbīdņa rokratiņu var viegli ieregulēt vajadzīgo ūdens plūsmas daudzumu izejā aiz sūkņa. Mākslīgi samazinot ūdens plūsmu padevē ar aizbīdni, tiek radīta papildus slodze sūknim. Ūdenim pēc iespējas ātrāk jāatstāj sūkņa korpusa iekšpuse. Ja tiek piegriezta ūdens padeve, tad ūdens ilgāk uzkavējas sūkņa telpā un pastāv pārkaršanas risks. Līdz ar to tiek traucēta sūkņa dzinēja normāla dzesēšana. Tas vairāk mēdz būt liela ražīguma sūkņiem.
Minētajā gadījumā sūkņa maksimālais ražīgums 0,8 l/sek ir lielāks par urbuma ražīgumu 0,6 l/sek. Ņemot vērā, ka sūkņa maksimālais ražīgums dots pie nulles spiediena, bet sūknis tiek iegremdēts vairāku desmitu metru dziļumā, ūdenim iznākot līdz zemes līmenim, ražīgums būs mazāks par 0,8 l/sek un varbūt pat par 0,6 l/sek. Var gadīties, ka kalibrēšana šajā gadījumā vispār nav vajadzīga.
Vienkāršs sūkņu uzstādītāju paņēmiens, kā pārbaudīt sūkņa ražīguma atbilstību urbuma debitam, ir šāds:
1) tieši pie izejas no urbuma pievieno cauruļvadu ar tādu pašu diametru, kā dziļurbumā pie sūkņa esošais;
2) caurules brīvo galu novada uz kanalizācijas aku vai grāvi;
3) ieslēdz sūkni rokas režīmā, uz 10-15 minūtēm atslēdzot automātiku;
4) novēro ūdens plūsmu caurules brīvajā galā.
Ja ūdens nāk nepārtrauktā plūsmā, tas nozīmē, ka sūknis atrodas zem ūdens un kalibrēšana nav nepieciešama. Ja pēc vairākām minūtēm ūdens nāk ar pārrāvumiem un gaisa piemaisījumu, tad sūknis ir ārā no ūdens un šādā gadījumā jāveic kalibrēšana.
