Question and answers

Vēlos pakonsultēties par apkures slēgumiem. Vakar visu dienu krustu šķēršu šķirstīju internetu un sapratu, ka visi lauza galvu pie sarežģītām shēmām ar četrdaļīgajiem krāniem, siltajām grīdām, vairākiem lokiem, siltuma akumulatoriem utt., bet par pašām elementārākajām lietām info tik pat kā nav pieejams.
Situācija sekojoša: Mājā, kurā ievācos, bija uzstādīts dīzeļa (Viessman) kurināmais katls. Tam bija rūpnieciski četri izvadi – acīmredzot, lai darbinātu divus lokus: viens apkurei (ienākošais + izejošais) un otrs boilerim (ienākošais + izejošais). Nezinu, vai šie loki savā starpā bija hermētiski ar atsevišķiem siltummaiņiem, vai arī vienkārši tie bija parasti izvadi vienam traukam un maisīja vienu ūdeni. Katrs loks tika darbināts ar savu sūkni. Sūkņus pilnībā kontrolēja katla kompis. Shēmā (bez standarta drošības grupas: spiediena vārsts, atgaisotāji, izplešanās trauks) nebija iekļautas nekādas papildus komponentes – ne mazais loks, ne pretvārsti, ne termovārsti utml.

Pašlaik vēlos pieslēgt klāt granulu katli un rodas daži jautājumi, jo ir nianses.
1) Cietā kurināmā katliem visi iesaka veidot mazo loku, lai katla atgriezošā ūdens temperatūra būtu pareiza. Manam katlam (Domusa bioclass IC) ražotājs savā mājaslapā reklamē to, ka itkā neesot vajadzīgs mazais loks, viņiem esot “inovatīva tehnoloģija”, kas veic priekšsildīšanu. Atpakaļ nākošais ūdens derot pat līdz 25grādiem. Tas viss ar mērķi – lai atvieglotu montāžu un varētu slēgt pa taisno.

Varbūt kāds spečuks ir šeit un var pakomentēt cik tas ir uzticami? No vienas puses – ja reiz ražotājs saka, tad jau jātic. No otras puses – arī eļļu auto iesaka mainīt ierasto 10-15k vietā nu jau ik pēc 30k. Taču cik tas tehniski ir labi, ir pavisam cits stāsts...

2) Granulu katlam, atšķirībā no dīzeļa katla, ir tikai trīs ūdens izvadi: viens prom ejošais siltais, viens atpakaļ nākošais auktais un trešais (ar korķi priekšā) prom ejošais siltais pēc izvēles (boilerim, ja tāds ir).

Par prom ejošajiem siltā ūdens izvadiem liekas itkā viss skaidrs. Nelielas neskaidrības/šaubas rada boilera atpakaļ nākošā ūdens pareiza pieslēgšana lielajam apkures tīklam. Skaidrs, ka tur būs T veida savienojums. Taču vai nav nepieciešams šo savienojumu papildināt ar vienu, varbūt pat diviem pretvārstiem? Vispār citās ārzemju saitu shēmās redzēju, ka citi zīmē pretvārstus uzreiz pēc sūkņa. LV forumos nekur praktiski nemanīju. Vai nu neviens neliek, vai arī uzskata par pašsaprotamu un noslinko un neiezīmē savās shēmās, ko publicē internetā.

1. Domusa Bioclass IC sērijas katliem ražotājs norāda, ka nav nepieciešams veidot katla “mazo” loku. Tas iespējams pateicoties katla centrālā siltummaiņa īpašajai konstrukcijai. Uzstādot vēl vienu termostatisko vārstu katla atpakaļgaitā, tiks samazināta katla efektivitāte, kā arī tas veidos papildus izdevumus nevajadzīgu sistēmas elementu iegādei.
2. Pretvārstu uzstādīšanai apkures sistēmā jābūt pamatotai. Ne vienmēr pretvārsts ir vajadzīgs apkures kontūros (lokos). Pretvārsta uzstādīšana parasti nepieciešama neatbilstošas (dažkārt pašteces) cirkulācijas ierobežošanai noteiktā apkures lokā. Citos gadījumos tā uzstādīšana nav nepieciešama. Jāatceras, ka pretvārsta uzstādīšanai jābūt pamatotai - liekas noslēgierīces apkures sistēmā samazinās cirkulācijas sūkņu kalpošanas termiņu un palielinās apkures sūkņu elektroenerģijas patēriņu.
Iegādājoties jaunu iekārtu (neatkarīgi no ražotāja) iesakām rūpīgi izlasīt montāžas/palaišanas instrukcijas, kas nāk kopā ar izstrādājumu. Ražotāja montāžas un ekspluatācijas prasībām ir prioritāte un patvaļīgas atkāpes no šīm prasībām visbiežāk atceļ ražotāja garantijas atbildību.